Gan jau visi zin , kas jau ir kārtojuši tiesības vai arī jau noprot tie, kas vēl to grasās darīt, kas šis process neva īpaši patīkams un prasa piepūli, nervus un laiku (man tas prasīja diezgan ilgu laiku).
Citiem jau liekas ka tas grūtākais šajā procesā ir teorētiskā, bet man lielas raizes sagādāja praktiskā daļa, kas ir braukšana, un ne jau dēl manām sliktajām braukšanas prasmēm , bet gan dēļ instruktora attieksmes.
Un nevis instruktora, bet gan instruktores. Jā, iespējams, ka daudziem, tāpat kā arī man iepriekš likās, ka instruktore būs tā, kura būs mierīgāka, godīgāka, saprotošāka, bet es kļūdījos - viņai točna nebija kautkas kārtībā ar nerviem (iespējams vientuļa daudzbērnu māmiņa), viņas mācīšanas metodika bija ļoti neefektīva, iespējams viņai bija tik daudz problēmas, ka uz katra apmācāma , arī manis , tās tika izgāztas un razultātā man bija sabojāts garīgais un negribējās vairs nākošo reizi ie pie vīnas uz nodarbību. Bet tad vienā dienā viņa mani totāli sāka nolikt un teica, ka man pašam esot problēmas (redz ka citiem bezviņas arī ir problēmas :D, kā viņa to bija savā stulbajā prātiņā atklājusi) un ka neļaušot man lauzt viņas mašinu vairāk (instruktoriem manuprāt jārēķinās ar to ka apmācāmie nebrauc tākā profesionāļi) utt. līdz man nervi neizturēja un es teicu - viss tad paraxtiem man kautko, vismaz to ka esmu nobraucis tās 14 obligātās stundas, bet viņa teica , ka nekā neparaxtīšot un atā.
Nu neko aizgāju arī - es biju nobraucis pie 20 studām un iztērējis naudu, bet neviena ieraxta man nebija un braukt diži labāk nemācēju, un taga domāju ko darīt, jo ja iet pie jauna instruktora , tad atkal obligāti ir jānobrauc 14 obligātās stundas.
Un tad man paveicās - sadabūju rokā instruktoru vīrieti pēc raxtura pilnīgi prētēju tai instruktorei - mierīgu, saprotošu un prasmīgu un viņš jau pēc pirmajām braukšanas reizēm parakstīja to braukšanas kartiņu un pastāstija dažus interesantus faktiņus par to instruktori - visvairāk mani šokēja tas ka tajā instruktoru stāvvietā, kur visi viņi stāv, viņa pati bija uztaisījusi gandrīz 3 avārijas - nu nez vai tāda, ko var iemācīt.
Secinājums šoreiz būs subjektīvs bet tāds tas būs - nebaidieties un ejiet pie instruktoriem vīriešiem, un ticiet man viņiem nervi ir daudz stiprāki par sieviešu-instruktoru nerviem, viņu mehāniskā domāšana ir daudz labāk attīstīta, un tādejādi arī viņu mācīšanas prasme praksē ir daudz labākas un vēl neesmu dzirdējis, ka kāds vīrietis- istruktors būtu pasūtījis tālāk savus apmācāmos, neparakstot braukšanas kartiņu. Protmams vienmēr mēdz būt izņēmumi. Sievietēm-instruktorēm - lūdzu neuztveriet to personīgi.
Lasīt tālāk...
Iepriekšējā lapa
|
Nākamā lapa
|
|
|
