Sestdienas vakarā, ejot ciemos, saņēmām zvanu ar lūgumu ieiet kādā pārtikas veikalā, nopirkt pāris sīkumus. Tuvumā bija Galerijas Centrs RIMI, domājām, ātri izskriesim cauri, nu, 10 minūtes, ne vairāk, tā kā vajadzēja tiešām sīkumus.
Ja būtu gājuši iekšā no tās puses, kur kases, savu mūžu nebūtu neko ņēmuši, bet neredzējām, ka strādā tikai 3!!! kases, un tur ir nenormālas rindas. Paņēmām, ko vajadzējā, tiekam līdz kasēm, nošausminājāmies, bet tomēr iestājāmies rindā un gaidam. Viss notiek ļoti lēni.
Kad beidzot tikām pie kases, kopsumma bija 11 lati ar santīmiem. Kasierei iedevām 20 latu banknoti un 2 latus, kopā 22 lati, domājot - viņa atdod mums 10 gabalā un santīmus. Vīrs aiziet jau krāmēt maisiņos, es ņemu čeku un atlikumu, (pārdevēja jau grābj nākamā pircēja preces) bet es sāku sāku skatīties, ka man rokā nekā cita kā vien čeks un pāris santīmi nav. Es pieklājīgi atvainojos un saku, ka mēs iedevām 20 nevis 10 latus. Viņa uz mani lielām acīm, ka nē, 10 latus papīrā, un 2 latus monētās, redz, čekā ar tā esot ierakstīts. Sāku skatīties, tiešām - manis dotā summa ierakstīta kā 12 lati!! Bet tā ā man makā bija tikai viena 20 latu banknote, es pastāvu uz savu. Pārdevēja pārgriež acis, norāda uz rindu, sakot, ka es tagad visus aizkavēju, un viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka viņa nav kļūdījusies. Es zinu, cik man naudas bija makā, un nekustu ne no vietas! !0 lati arī ir nauda!
Kad viņa saprata, ka mēs nekur prom neiesim, tad viņa paziņoja, ka tagad viņai būs jāizsauc vadītāja un tās uzraudzībā jāparskaita visa kase, kas aizņemšot ļoti ilgu laiku.
Īstenībā, laiks, ko viņa gaidīja, kamēr vadītāja atnāk, bija uz pusi garāks, nekā skaitīšana pēc tam. Plusā, mēs pēkšņi kļuvām par apsargu uzmanības objektiem, un tie sāka spietot ap mums, it kā mēs kautko būtu nozaguši.
Kad kase tika pārskaitīta, vaditāja tikai īsi noprasīja, par cik lielu summu mēs ceļam kašķi, pateicu, ka par 10 latiem, ko viņa tūlīt mums arī iedeva, un uzreiz uzgrieza muguru, pārdevēja jau atkal bija ķērusies pie citu pircēju apkalpošanas, pat neatvainojās mums. Kad izgājām no veikala, secinājām, ka tur esam pavadījuši 50! minūtes, no kurām 10 bija, lai paņemtu tās pāris lietiņas, bet pārējais, lai sagaidītu pareizu atlikumu.
Negribas jau vainot pārdevēju, garas stundas, tikai dažas kases uz lielu pircēju skaitu, bet nu tad vajag mainīt kautko. Viņi tažu zin, kad ir pircēju pieplūdums, nu attaisa vairāk kases vaļā!